Par mani

Mans fotoattēls
Kurzeme, Latvia
Draugi mani sauc par Bohēmu, Sančo, Miķeleni. Pēdējais ir mīļš, jo par Miķeli sauc arī manu kaķi :)) beet vislabāk man gan atbilstu tas bohēmiskais nosaukums ;) *Patīk mūzika, māksla, viss, kas saistīts ar šīm lietām; *Man somā vienmēr būs līdzi kāda grāmata, lai kur es arī ietu :D; *Mēdzu ķemmēt matus arī kkur dodoties - pa ceļam; *Patīk ašās idejas; *Krāsa - sarkana! *Es esmu es tikai ar acu zīmuli :D Bet visumā esmu diezgan mierīga.. Ar retiem izņēmumiem :D

piektdiena, 2010. gada 12. novembris

^^

Čau, čau čau! :)

Man tagad labs garīgaisss (sun) visbiežāk, kad to pasaka, tas pazūd. Un tā nejauki pazūd. 
Šodien es beidzot parunājos ar vienu cilvēku. Viņš laikam jūtas labāk, kā nedēļas laikā uz atpakaļu raugoties. Es ļoti ceru. :)
Un vēl es vakar uzstādīju jaunu rekordu, čatojot ar mīļu draugu, vakar man sanāca šorīt plkst. 6os aiziet gulēt :D
Jā.. tāpēc tagad, kad pulkstens rāda gandrīz sešus vakarā, es jūtos apmēram.. kā pusdienlaikā :)

Gribēju kaut ko foršu pateikt, bet izkrita no prāta |( Mmm. Aij, lai paliek, gan pats atnāks. 

Es jau sapņoju par to, ko darīšu decembrī. Neskaitot lielo skolu, kurā nāksies visu saraut.. Man tikai tagad atausa atmiņā, ka decembra mēnesis taču nebūs pilns.. Brīvdienas taču. Ai, nē!!!! Atkal brīvdienas!!!!!!!! Nu, vismaz ceru, ka tās sanāks mazāk pavadīt šeit, mājās.. Esmu jau iecerējusi tikties ar manām mīļajām, un vēl arī aizbraukt uz Rīgu! Ak, es viņu vienkārši mīlu! :) Ilgi nav būts.. Kāds mēnesis, jā. 
 Un tad vēl jāpaskatās, uz kādu koncertiņu varētu aiziet. Ja nebūs pārāk dārgas biļetes. Vēl jau dvēsele pieprasa arī teātri. Ļoti ļoti. 

Tā es tagad sāku domāt, ko šovakar varētu padarīt. Ciemos neviens nenāks. Arī mammītes dēļ. Bet vispār laikam otro dienu no vietas līst lietus. Un tas aukstais. 
Es netik nekur netieku. Man nav nekā garšīga, jo tuvākais veikals, kurā kaut ko tādu var iegādāties, atrodas 5km no manis. Un man uz to tikt pašai ir pavisam nereāli. Nē, nu reāli jau ir. Bet.. Aij. 

Būs jāpadraudzējas atkal ar klavierēm. Vismaz tajā ziņā man viss progresē. Pat kreisā kāja iemācījusies spiest pedāli :D

Mani satrauc doma, ka es atkal laicīgi normāli nevarēšu aizmigt. Tas galīgi nav forši :(

Un vēl es vēlos.. Es ceru.. Ka.. Bet jāuzmanās arī no tā, ko ļoti vēlas, jo tas var arī reiz piepildīties ;)
Vispār tas bija mazliet savādākiem vārdiem sacīts, bet nu... Nav jēgas meklēt lēnā neta dēļ :/

Es ilgojos pēc baltā laika, kad ir pirmais un  noturīgais sniegs, tas mīkstais un gurkstošais, kad nav vēl visai auksts; domas ir daudz gaišākas, un darbi vedas daudz raitāk... (heart)

Šitas tapa kādā janvāra dienā, kad devos uz diriģēšanu pie pasniedzējas. Un tie cilvēki gados, blakus viens otram šķita tik... Tik... Es nezinu. Tas bija skaisti :)


Pagaidām atā. Jaukas brīvdienas jums un man (sun)


pirmdiena, 2010. gada 8. novembris

Atmiņas... Un ne tikai :) Mazliet sviesta.

Čaauuu!! :)) Sveiciens jaunā dienā :D
Ā, man visu vakaru bija tāāds besītis, bet pirms minūtēm 15 es atklāju, ka manā kompī ir tāda Roda Stjuarta (Rod Stewart) balādes, kas, nopietni - uzlabo garastāvokli :) Jā, un paralēli tai, vēl uzliku vasaras bilžu slaidrādi.. Mmm.. Pilnam komplektam pietrūkst visu to cilvēku, šokolādes un vasaras siltuma :( Bet tik forši atcerēties, kas, kā un kāpēc tad notikās :D
Pimkārt, jau uz Latviju bija atbraucis mans Puvušais Ābolītis van der Vecā Čība (Hehe (devil) tas viss vienā vārdā), un tas tikai bija liels bonuss jau tā ideālajai vasarai (Sun) Āāh, kas par laimi braukāties bija, kad mammītes nebija mājās, bet man tika viņas mašīna (happy) Nu VIENKĀRŠI NEAPRAKSTĀMI. 
Otrkārt, kas tam visam vēl nācās klāt - pavisam jauna simpātija (tā tekstā - arī turpmāk :) ). Nū, es domāju, tiešām - jauna, nevis jauna :D Jā, un simpātija ne tikai man. Un  runa ir par vienu un to pašu cilvēku :) Lai vai kā, vismaz varēja acis papriecēt :D Runājot tieši par Simpātiju, vislabāk man patīk atgadījums šāds: ar Lielajiem Pu*iem (arī iesauka :D) reiz pie viņa bijām ciemos, teiksim, uz mūzikas vakaru - uzdziedāt, uzspēlēt un tā. Pa to laiku atklājās, ka Simpātijai un Lielajiem.. (tiem pašiem) bija vienāds stiprums brillēm, tāpēc tās no Simpātijas tika uz laiciņu konfiscētas. Un, kad mums pienāca laiks doties prom, tās brilles gandrīz nonāca manās mājās :D
Man vienkārši, iedomājoties viņus abus ( 1)  bāc! Man viņa brilles palika uz acīm! un 2) fu*k, kur ir manas brilles?! ) ļoooti jāsmejas vēl joprojām :) Hāh, un ja vēl pavēro un paanalizē visas divdomīgās bildes... Ai, ai, ai.... Labi, ka neviens nevēlams tās nav redzējis un neredzēs :D
Laabi.. pārāk gari sanāca (smirk)

Nu, ja jau patin vasaru mazliet uz atpakaļu, tad man pat sanāca satikt ilgi neredzētu draudzeni, kura Latvijā bija ieradusies vien uz pāris dienām. Vairs nebija mums tādu trakulību, kā agrāk.. Dzīve iet uz priekšu, un mēs pieaugam ar vien vairāk. Bet zini - man patika pie tā dīķīša pelēt (tiešām, bet tā "d' burta), kad es domāju, ka ūdenī ir tie dzīvie mati. Fui. Bet tur bija smuka mazmājiņa, kurā netraucēti pārģērbties :D Jā, un vēl garšīgās saulsardzeņu karbonādes pie Tavas omītes. Ārprāts, kā siekalas nupat saskrēja :S Ā, un vēl stāsts, kā Tava tante (?) iesprūda logā, rāpjoties iekšā, vai ārā, vairs jau neatceros. Nezinātājiem piebildīšu, ka logs bija jaunais - plastmasas, un tajā brīdī pie tam atvērts ne uz sāniem, bet gan uz augšu :D Es joprojām nesaprotu, kā kaut kā tādā var ierāpties. Par iesprūšanu gan es nešaubos :D Un bonusu smiekliem vēl deva tas, ka visiem tas šķita jautri, bet viņa pūcējās jo neprata par sevi pasmieties :D Vismaz pozitīvs vakars līdz asarām bija. 
Ā, un zini, ko es vēl atcerējos? Kā mēs pagājušo gadu izdancojāmies, iztrakojāmies Fonteinā. Spēka nebij, gaisa nebij, bet skanēja tik foršas dziesmas, visas vecās, ka vienalga bija jālec tālāk :D Un, ja Tu te vēl joprojām lasi -ar ko Tev asociējas Snow Patrol dziesma Just say yes? (Ceru, ka pareizi uzrakstīju, nav laika pārbaudīt :D ) Tovakar, tātad.. joprojām dancājām, un sāka skanēt šī. Man, kā jau man - ļoti tā patika, un pirms piedziedājuma saku Tev- nu, lecam! Kā lecām, kā nē, bet mana galva trāpīja pa Tavu zodu, un Tu visu atlikušo nakti staigāji ar uzpampušu augšlūpu. :) (hug) Varrren izskatīgi ;)

Treškārt. Divas nedēļas sabiju Auros. Tad patrāpījās viskarstākās dienas, un tas bija.. užasno. Lai gan pa starpu man patika arī aiziet uz brīvdabas kino (īstenībā nupat nācu pie atklājuma, ka tieši no tā nav nevienas bildes!), un vēl bijām ar māsīcu un viņas meitenēm Dobeles Klondaikā.. Šausmīgi maziņa, bet toties Liepājas Klondaikai izgriež pogas ar lāzestariem/šoviem (?) Dobelē esot arī tāds alus bārs, un šodien ziņās teica, ka pagājušo nedēļu pazudis kāds puisis no tās apkārtnes.. Skumji. Un ne jau kaut kāds mazais. 
Jā, ar māsīcu arī bija jautri (hug) Un ome, pirmajā vakarā, kad zvanīja mammai, teica: "Nu bet tu tikai paklausies! Te taču atbraukusi vesela dzīve skola!" Oo, tas bija tik jauuki :) Jā.. Un omei par atmiņu no manis palika svaigi izbalsinātie virtuves griesti... :)


Runājot par šodienu (ok, īstenībā - vakardienu nu jau).. Jau kuro reizi nonāku pie secinājuma, ka - ja Tu kko ļoti, ļoti vēlies, tad brīdī, kad tas nedaudz būs piemirsts, tieši arī uzradīsies! Un pārsteigums līdz asarām acīs :)
Respektīvi: Ja tu kaut ko ļoti vēlies, tad visa pasaule sadodas rokās, lai tev palīdzētu! /P.Koelju/

Vēl lietas no šodienas.. Es beidzot izgāju laukā (sun) un mazliet pagrābu lapas. Visi pārējie gāja pirtī, bet man bija jāiztiek tikai ar dušu :( Un tā vēl trīs nedēļas. Labākā gadījumā. 
Kas vēl man grauž - tas, ka divi koncerti iet gar degunu. Kur uzstāties, protams. Bet ceru, ka Ziemassvētkos viss sanāks :)

Labi, šodienai pietiks. pagaidām. Bye! :) :) :)




piektdiena, 2010. gada 5. novembris

Piektdiena klāt!

Čauuu!
Hāh, ja es būtu uz divām kājām, droši vien nezinātu, uz kuru pusi šodien doties. BET! Visi kkur taisās, brauc, skrien - uz monopola vakaru, uz tusiņu, uz koncertu, uz balli.. foorši (sun) nē, nu nav jau tā, ka jūtos atstumta, man pat piedāvāja arī doties uz končīti, bet pieklājīgi atteicu. Ko tad es tur darītu? Ar tiem kruķiem liktos sķībi dēļ kāda izciļņa un kko atkal lauztu (tfū, tfū, tfū). 

Vispār es šodien izrevidēju savus draugus. Piedošanu tiem, kuri to ņems pie sirds. It's not my problem.

Vispār2 šajās dienās nav nekas īpaši foršs noticies. Izņemot to, ka pusi dienas lasīju mazu bērnu izteicienus. Tik smieklīgi un mīļi (sun)
Es arī gribu ģimeni. Savu. Tā jau runā, ka visam savs laiks. 

Vispār3 aizvakar iegāju gulēt ap astoņiem vakarā, kad naktī pamodos, pasēdēju pie pc, un pēc tam ILGI nevarēju aizmigt. Nāca prātā senās atmiņas un visādas domas. Un tās izsecināja, ka vispār stulbi iemīlēties jaunībā. Ja tas tiek nelolots/izpostīts/palaists un bijis īsts. Traki. Kam tā ir. Un kam ir tā bijis un būs. 

Vispār4 ir teiciens - kas daudz smejas, pēc tam rūgti raud. Vakar sanāca pasmieties par visādiem jociņiem. Un tagad gan laikam grib notikt gluži pretējais. 

Jā. Un man nenormāli pietrūkst manu mīļo draudzeņu :( ;( (Hug)

Vairāk es nezinu, ko pateikt. Nav rakstāmais pāris dienas. 


Ā, rīt jāskatās filma 60-to gadu stilā (dance) Neatceros kā sauc un pa kuru kanālu rādīts, bet es jau zinu, ka būs forša :D
Ā2 Man šodien ir ņamma - kartupeļu rupjās pankūkas ar ķiploku mērcīti (lick) Hāh,bet jums nav! :p
Davai. 
Lai forša piektdiena!



trešdiena, 2010. gada 3. novembris

Nedēļas vidus

Heii! Šodien pavisam pelēka un lietaina diena. Pavisam, pavisam. Un tāda neforši  lietaina. Rokas neceļas neko darīt. Laikam būs sevi jāpiespiež vairāk. Vai arī mammītei taisnība, ka - jo vēlāk ceļas, jo grūtāk ko padarīt. :/ 
Vakar es vīlos vienā cilvēkā. Tas arī noteikti spēlē lomu šīs dienas pelēkumā. Atceros, kā man reiz ko tādu pateica, es joprojām nezinu par ko gan, bet tas tā sāpēja.. Tagad jau gan laiks nedaudz pagājis kopš tā brīža, un laikam arī tas ticis piedots. ^^


Šodien mans rīts sākās 12:54. Un es atkal došos gulēt. Ir 14:23. Goodnight! :p

otrdiena, 2010. gada 2. novembris

Lietderīgi pavadot lauztās kājas dienas... :p

Tā kā man ir lauzta kāja, respektīvi, papēdis, tad lai istabā sēžot nezaudētu galīgi pēdējās sakarīgās prāta paliekas, kaut kas ir jādara. Nemaz nerunājot par studiju parādiem, kas jau iekrājušies |(
Nūu, tātad. Janvārī būs sesija, (es ceru, ka līdz tam laikam es pat mācēšu staigāt neklibojot), un man pasniedz arī tādu priekšmetu kā Klavierspēle. Allright, īstenībā jau man tikai 1x nedēļā jāatrāda, ko esmu sadarījusi, un vai vispār esmu progresējusi vai nē. Pārējais viss ir patstāvīgais darbs. Tā nu es šajā Klavierspēlē esmu izvēlējusies poļu komponista Frederika Šopēna (tas īstenībā ir mans mīļākais. Es domāju - mīļākais komponists :p ) Noktirni nr 13. Paskatījos, noklausījos to youtube.com un nonācu pie secinājuma, ka tik izcili es to nenospēlēšu, jo: 
1) laika līdz janvārim vairs nav daudz;
2) neesmu diemžēl profesionālis. 

Bet - gods un prieks to mācīties.
Kam patīk klasika - ie4ekojiet ;)


http://www.youtube.com/watch?v=DjRky-ACSJg&feature=related

P.s gan kādu dien te parādīsies kāds nekvalitatīvs video arī ar manu spēlēšanu :D
P.s2 nuu ja ņem vērā, ka klavieru taustiņi visur vienādos izmēros, tad manas rokas, salīdzinot ar Lugansky k-ga rokām ir uz pusi mazākas. Es domāju, plaukstas tieši..

Dzimumdiena.

Nu tad! - Tosts par šodienu!
Precīzāk gan būtu teikt - dzimumnakts/dzimumrīts. Bet tas pirmais vēl pikantāk izklausās par otro (giggle). Diezgan liels apmulsums, kā jau ar pirmo ziņu, bet tādi, kā es, to sapratīs ;D
Hmm, lapas nosaukums diezgan nostaļģisks, bet atmiņas reiz visus mūs tādus padara, kad uzbrūk. Bez mūsu aizsardzības, so... Kad paliek grūti, literatūra Tevi sauc vai arī gribas palasīties ko sirdi plosošu, vai tieši pretēji - kaut ko vienkārši neiedomājami stulbu, tad iegriezieties šeit.. Visumā tiks rakstīts par ikdienas notikumiem (tikai ne par neīpašiem, bet.. who knows :? ), droši vien arī kāds citāts tiks saglabāts - izrakstīts no grāmatas, vai izrauts no kādas filmas..  Protams, arīdzan prasti pieraksti, skricelējumi etc.. bet - ar odziņu - man, bez jebkādas izteikšanas - jums (vai varbūt tomēr?) Vienā vārdā sakot - kā jau dienasgrāmata!
Laabi, jaukie, kas šeit iegriežas - turiet rajonu!! ;D Un sevi arī - savādāk būs tā kā ar mani. ^^ Mhm, es saku :D
Cheers!