Čaauuu!! :)) Sveiciens jaunā dienā :D
Ā, man visu vakaru bija tāāds besītis, bet pirms minūtēm 15 es atklāju, ka manā kompī ir tāda Roda Stjuarta (Rod Stewart) balādes, kas, nopietni - uzlabo garastāvokli :) Jā, un paralēli tai, vēl uzliku vasaras bilžu slaidrādi.. Mmm.. Pilnam komplektam pietrūkst visu to cilvēku, šokolādes un vasaras siltuma :( Bet tik forši atcerēties, kas, kā un kāpēc tad notikās :D
Pimkārt, jau uz Latviju bija atbraucis mans Puvušais Ābolītis van der Vecā Čība (Hehe (devil) tas viss vienā vārdā), un tas tikai bija liels bonuss jau tā ideālajai vasarai (Sun) Āāh, kas par laimi braukāties bija, kad mammītes nebija mājās, bet man tika viņas mašīna (happy) Nu VIENKĀRŠI NEAPRAKSTĀMI.
Otrkārt, kas tam visam vēl nācās klāt - pavisam jauna simpātija (tā tekstā - arī turpmāk :) ). Nū, es domāju, tiešām - jauna, nevis jauna :D Jā, un simpātija ne tikai man. Un runa ir par vienu un to pašu cilvēku :) Lai vai kā, vismaz varēja acis papriecēt :D Runājot tieši par Simpātiju, vislabāk man patīk atgadījums šāds: ar Lielajiem Pu*iem (arī iesauka :D) reiz pie viņa bijām ciemos, teiksim, uz mūzikas vakaru - uzdziedāt, uzspēlēt un tā. Pa to laiku atklājās, ka Simpātijai un Lielajiem.. (tiem pašiem) bija vienāds stiprums brillēm, tāpēc tās no Simpātijas tika uz laiciņu konfiscētas. Un, kad mums pienāca laiks doties prom, tās brilles gandrīz nonāca manās mājās :D
Man vienkārši, iedomājoties viņus abus ( 1) bāc! Man viņa brilles palika uz acīm! un 2) fu*k, kur ir manas brilles?! ) ļoooti jāsmejas vēl joprojām :) Hāh, un ja vēl pavēro un paanalizē visas divdomīgās bildes... Ai, ai, ai.... Labi, ka neviens nevēlams tās nav redzējis un neredzēs :D
Laabi.. pārāk gari sanāca (smirk)
Nu, ja jau patin vasaru mazliet uz atpakaļu, tad man pat sanāca satikt ilgi neredzētu draudzeni, kura Latvijā bija ieradusies vien uz pāris dienām. Vairs nebija mums tādu trakulību, kā agrāk.. Dzīve iet uz priekšu, un mēs pieaugam ar vien vairāk. Bet zini - man patika pie tā dīķīša pelēt (tiešām, bet tā "d' burta), kad es domāju, ka ūdenī ir tie dzīvie mati. Fui. Bet tur bija smuka mazmājiņa, kurā netraucēti pārģērbties :D Jā, un vēl garšīgās saulsardzeņu karbonādes pie Tavas omītes. Ārprāts, kā siekalas nupat saskrēja :S Ā, un vēl stāsts, kā Tava tante (?) iesprūda logā, rāpjoties iekšā, vai ārā, vairs jau neatceros. Nezinātājiem piebildīšu, ka logs bija jaunais - plastmasas, un tajā brīdī pie tam atvērts ne uz sāniem, bet gan uz augšu :D Es joprojām nesaprotu, kā kaut kā tādā var ierāpties. Par iesprūšanu gan es nešaubos :D Un bonusu smiekliem vēl deva tas, ka visiem tas šķita jautri, bet viņa pūcējās jo neprata par sevi pasmieties :D Vismaz pozitīvs vakars līdz asarām bija.
Ā, un zini, ko es vēl atcerējos? Kā mēs pagājušo gadu izdancojāmies, iztrakojāmies Fonteinā. Spēka nebij, gaisa nebij, bet skanēja tik foršas dziesmas, visas vecās, ka vienalga bija jālec tālāk :D Un, ja Tu te vēl joprojām lasi -ar ko Tev asociējas Snow Patrol dziesma Just say yes? (Ceru, ka pareizi uzrakstīju, nav laika pārbaudīt :D ) Tovakar, tātad.. joprojām dancājām, un sāka skanēt šī. Man, kā jau man - ļoti tā patika, un pirms piedziedājuma saku Tev- nu, lecam! Kā lecām, kā nē, bet mana galva trāpīja pa Tavu zodu, un Tu visu atlikušo nakti staigāji ar uzpampušu augšlūpu. :) (hug) Varrren izskatīgi ;)
Treškārt. Divas nedēļas sabiju Auros. Tad patrāpījās viskarstākās dienas, un tas bija.. užasno. Lai gan pa starpu man patika arī aiziet uz brīvdabas kino (īstenībā nupat nācu pie atklājuma, ka tieši no tā nav nevienas bildes!), un vēl bijām ar māsīcu un viņas meitenēm Dobeles Klondaikā.. Šausmīgi maziņa, bet toties Liepājas Klondaikai izgriež pogas ar lāzestariem/šoviem (?) Dobelē esot arī tāds alus bārs, un šodien ziņās teica, ka pagājušo nedēļu pazudis kāds puisis no tās apkārtnes.. Skumji. Un ne jau kaut kāds mazais.
Jā, ar māsīcu arī bija jautri (hug) Un ome, pirmajā vakarā, kad zvanīja mammai, teica: "Nu bet tu tikai paklausies! Te taču atbraukusi vesela dzīve skola!" Oo, tas bija tik jauuki :) Jā.. Un omei par atmiņu no manis palika svaigi izbalsinātie virtuves griesti... :)
Runājot par šodienu (ok, īstenībā - vakardienu nu jau).. Jau kuro reizi nonāku pie secinājuma, ka - ja Tu kko ļoti, ļoti vēlies, tad brīdī, kad tas nedaudz būs piemirsts, tieši arī uzradīsies! Un pārsteigums līdz asarām acīs :)
Respektīvi: Ja tu kaut ko ļoti vēlies, tad visa pasaule sadodas rokās, lai tev palīdzētu! /P.Koelju/
Vēl lietas no šodienas.. Es beidzot izgāju laukā (sun) un mazliet pagrābu lapas. Visi pārējie gāja pirtī, bet man bija jāiztiek tikai ar dušu :( Un tā vēl trīs nedēļas. Labākā gadījumā.
Kas vēl man grauž - tas, ka divi koncerti iet gar degunu. Kur uzstāties, protams. Bet ceru, ka Ziemassvētkos viss sanāks :)
Labi, šodienai pietiks. pagaidām. Bye! :) :) :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru